2026. gada marta beigās Inčukalna pazemes gāzes krātuvē atradās apmēram 5,6 TWh dabasgāzes. Latvijas gada dabasgāzes patēriņš ir aptuveni 8 TWh.
Ņemot vērā pašreizējo krātuves piepildījuma līmeni un sezonāli iespējamo iesūknēšanas tempu, pilna Inčukalna krātuves piepildīšana var aizņemt aptuveni 8–12 mēnešus. Tas nozīmē, ka Latvija nevar īsā laikā būtiski palielināt savas garantētās gāzes rezerves, ja tirgū rodas piegādes traucējumi.
Inčukalna krātuves kopējā tehniskā ietilpība ir gandrīz 25 TWh. No šī apjoma būtiska daļa uzglabāšanas jaudu jau ir rezervēta tirgus dalībniekiem dažādos ilgtermiņa un sezonālajos uzglabāšanas produktos.
Papildus tam 2026. gadā izsolē tika pārdots arī jauns piecu gadu uzglabāšanas jaudas produkts 1,575 TWh apmērā.
Tas nozīmē, ka daļa no Latvijas vienīgās pazemes gāzes krātuves jaudām ilgtermiņā jau ir rezervēta tirgus vajadzībām, kamēr Latvijas valsts garantētā drošības rezerve ir tikai ap 1,8 TWh.
Svarīgi saprast: runa nav par to, vai Latvija var nopirkt gāzi tirgū. Runa ir par to, cik liels apjoms valstij ir garantēts krīzes situācijā neatkarīgi no tirgus pieejamības.
Situācija ir līdzīga kā ar ūdens rezervuāru: ūdens it kā ir, bet krīzes brīdī izrādās — tas jau ir rezervēts citiem un padzerties nedrīkst.
Inčukalna krātuve ir Latvijas kritiskās infrastruktūras drošības resurss un faktiski vienīgais instruments, kas nodrošina stabilu gāzes pieejamību ziemā.
Eiropas Savienības regula (Regulation (EU) 2017/1938) skaidri nosaka: krīzes situācijā valstij vispirms jānodrošina mājsaimniecības, slimnīcas un kritiskā infrastruktūra. Tas nozīmē, ka valstij ir tiesības un pienākums rezervēt nepieciešamo apjomu savām vajadzībām.
❗️ Somija uztur obligātās stratēģiskās degvielas rezerves, Polija energodrošību definē kā nacionālās drošības prioritāti stratēģijā PEP2040, bet Francija krīzes laikā aizsargāja iedzīvotājus ar programmu Bouclier tarifaire un saglabāja valsts kontroli pār uzņēmumu EDF.
Neviena no šīm valstīm nepaļaujas tikai uz tirgu.
Es, Karina Sprūde, partijas Suverēnā Vara valdes locekle, uzskatu: Latvijai jānosaka skaidrs princips — vismaz 50 % no Latvijā gadā patērētajam dabasgāzes apjomam nepieciešamajām krātuves jaudām jābūt rezervētām Inčukalnā energodrošības vajadzībām.
Tas nozīmē prioritāti slimnīcām, centralizētajai siltumapgādei, elektroenerģijas ražošanai un Latvijas iedzīvotājiem.
Turklāt rodas pamatots jautājums: ja krātuves jaudas tiek izsolītas tirgus režīmā, vai Latvijā paralēli tiek veidotas arī stratēģiskas šķeldas rezerves ar garantētiem apjomiem un prognozējamām cenām apkures sezonai?